Mainot ieradumus l Changing habits
Interesanti, kā aukstais laiks pamaina dažus ikdienas sīkos ieradumus. Piemēram vilcienā vienmēr esmu konsekventi kāpis vagonos, kuri nerūc, kuros nav transformātoru – klusāks, nedreb, atspiežot galvu pret stiklu nav jābaidās par smadzeņu satricinājumu .. Bet ziemā, pie -20°C tie rūcošie un drebošie ir vissiltākie. Ziemas mēnešos uz peroniem neskrienu tiem garām.
Un šķiet skārienjūtīgā paaudze jau sen būtu apsaldējusi pirkstus, ja ne labais draugs un čoms deguns. Pēdējās nedēļas es gana bieži atbildu uz zvaniem bakstot ar degunu pa ekrānu. Twitter ziņas jau ir augstāka klase. Tāpat reizē izvairīties no stabiem un iekāpt pareizajā trolejbusā.
Interesting how the cold weather is changing some of the small daily habits. For example in trains I ‘ve always picked those cars without the electricity transformators in them because here in Latvia the ones with are quite loud, shaky and when you rest your head to window you might get tiny headaches 
But the fact is that those are better heated then others and by -20°C I’d better stay with warm feet.
And seems that touch-screen generation would have frost-biten fingers if not good ol’ buddy The Nose. Lately quite often I’m answering my phone with gentle nose tap against screen. To tweet like that is a bit higher skill already just as well as avoiding obstacles on street and managing to get in the right tram.
