Aarhus – Rygge – Oslo – Mājas

Vārdos neaprakstāmi, cik ļoti man ir uzsmaidījusi veiksme un cik ļoti iedvesmots es šobrīd esmu, kad rakstu bloga ierakstu offline versijā, atrodoties Oslo.

Kad publicēju šo rakstu, esmu jau Latvijā gandrīz 5 dienas un pārsteigums par manu pēkšņu ierašanos mājās ir sagādāts gan mīļajai, gan ģimenei. Nu tad lūk, par to veiksmi….

Aarhus – Rygge
Esmu ceļā uz autobusu, lai dotos uz lidostu. Par manām ceļa jūtīm ne ģimenei ne mīļajai neesmu devis ziņu. Tas būs pārsteigums. Uz Oslo sadomājušas arī ir doties 3 mēnešus neredzētas būtnes no iepriekšējām kojām. Negaidīta atkalsatikšanās. Satieku pieturā. Meitenes jau pieturā sapazinušās ar sievieti no Oslo, kura laipni atstāj viņām savu adresi ar nolūku: “Kad esat kādreiz Oslo un nav kur palikt – Laipni lūgti!” Iepazīstos arī es. Kundze dodas no showjumping sacensībām, kurās piedalījās viņas meita. Ceļā līdz lidostai šī sieviete arī man piedāvā naktsmājas, un jau šonakt. Jo lieta tāda, ka man līdz reisam uz RIX ir 26h. Man, kā jau normālam cilvēkam liekas pilnīgi okei gulēt lidostā, bet no piedāvājuma atteikties grūti, kaut arī sākotnēji nevēlējos tērēt naudu līdz Oslo centram, kas ir stundas braucienā no Rygges lidostas. Bet nākas, jo izrādās, ka lidostu slēdz ciet un tur gulēt nevarēs. Šāde! Un es pat spilventiņu paķēru. Veiksme uzsmaida tad, kad to vismazāk gaidi, bet kad visvairāk tā nepieciešama.

Rygge – Oslo
Autobuss. Un re, jau pie apvāršņa Oslo modernā opera. Sieviete nodod īsas instrukcijas ko redzēt pilsētā un lai vakarā zvanot. Savākšot no centra. Līst gana pamatīgi, lai mierīga pastaiga kļūtu neomulīga. Bet man ir tā paveicies līdz šim, ka ir pilnīgi vienalga uz lietu. Daži kadri pie Operas un neliela pastaiga pa Oslo mein strītu. Vakarā zvans Kundzei un mani savāc pie Centrālstacijas. Kamēr stāvam stāvvietā, viens mūlāps neredz Kundzes milzīgo SUBURBAN džipu un dodot atpakaļgaitā uzāķējas ar savu piekabes āķi uz mūsu bampera. Jūtos nelāgi, kā nekā man pakaļ brauca. Vadītājs un blakussēdētājs izskatās kā būtu kaut ko sašņaukušies. Vēl pirms kundze aizved mani uz savām mājām, maza sightseeing tūre cauri lietanajai Oslo suburban džipā un vakariņas picērijā.

Dēls ārkārtīgi talantīgs ģitārists, 20 gadi. Mācās Liverpūlē, Makartnija akadēmijā (LIPA), pirms gulētiešanas norauj kādu pusstundu garu koncīti. Es jūtos iedvesmots, redzot talantīgus cilvēkus un ar kādu degsmi tie atdodas savam sapnim.

Oslo – Mājas
Rīts. Pasakains skats no nakstmāju viesistabas uz dzīvojamo rajonu, kas atrodas nelielā pakājē. Norvēģu brokastis un sarunas pie tām. Apmainamies adresēm, web adresēm un man piekodina, lai droši uzmeklējot dēlu, Mathias, Liverpūlē, ja mani ceļi līdz turienei novedīs. Vieta kur palikt tur garantēta. Kā arī Mathias ieinteresēts kādreiz mani sameklēt, ja notiks kādas no viņa grupas koncertiem (patreiz viņš spēlējot 4 grupās, lai būtu maksimāli variēt spējošs), lai es to sabildētu. Liverpūle – Bītlu dzimtene, vajadzētu būt superīgi Vēl pirms autobusa uz Ryggi, kundze aizved līdz Vigelandes skulptūru parkam un tad jau uz auto ostu. Atvadas, laba ceļa vēja vēlējumi un uz drīzu tikšanos sveicieni.

Viss pārējais jau ir gana ierasts – ceļš uz mājām. Katru reizi esot dodoties atpakaļ, gribās palikt šeit ilgāk un ilgāk. Jūtos priecīgs par veiksmēm, kuras uzsmaidījušas un nododos domām par mīļajiem cilvēkiem.

P.S. Esmu Latvijā līdz 10.aprīļa vakaram

Tweet