Kūstošā ikdiena

0 grādu rāda termometra stabiņā un baltās sniega masas, kuras sākumā tik ļoti pārsteidza vietējos, bet tagad jau dažu labu sāk garlaikot – kūst.

Jaunajā dzīvesvietā nu būs teju 2 nedēļas un man priecē – līdz koledžai var aizčāpot kājām, gaišs miteklis un vakaros aiz loga paveras apbrīnojamas pilsētas gaismu spēles tumšājās debesīs. He, arī mūsu mēbeļu medību rezultātā, neiztērējot ne pliku kronu, esam tikuši pie: 2 ādas atpūtas krēsliem, kurus  gan viltīgi izmantojam darbam; nopietna philips TV galdiņa, viessistabas galda ar daļēji stiklotu virsmu; grāmatplaukta, muzikas centra g., guļamistabas g.; kurpju plaukta, virtuves galda ar marmorizētu virsmu, sofas, vinila atskaņotāja … un mēģinot atrisināt mazā ledusskapja jautājumu, tikām arī pie tāda, diemžēl kurš nenormāli smird un visticamāk vietu mūsu miteklī neradīs. Tātad lai arī kāda tā Dānija būtu – dzīvokļa iekārtošanai studentu variantā (un iespējams vēl labāk) nevajadzētu būt problēmām.

Vēl labāk, ka ar abiem leišiem, maniem dzīvokļa biedriem, bez problēmām esam jau no paša sākuma atraduši kopīgu valodu. Un kāpēc gan tā lai nebūtu, ja viens no viņiem ir mans klasesbiedrs, bet otrs jau iepazīts, kad pasniedzu kompozīcijas lekciju koledžā. Tā ka ir kopīgas intereses un saskan domāšana.

Savukārt darba medījumos joprojām bez rezultātiem. Pāris mēģinājumi iebīdīt mani caur paziņām, atkrita jau atbracot pēc brīvdienām. Tagad cerība, ka leitis varētu iebīdīt tīrīt, kā visi šeit, bērnudārzu. Padevu ziņu menedžerim, kas bija mans darbadevējs, kad vadāju avīzes. Atzīt grūti, bet kļūda tā bija ejot prom no turienes. Situācija skarba, vajag saprast un rūdīties – tagad nebūtu nekādu divu domu sākot strādāt atkal par avīžpuiku. Atcerējās mani menedžeris sakot : “Good guys never forget” … nu cerēsim ka tā arī ir

P.S. Laikam sadzirdēja, ka par kušanu prātoju – šobrīd atkal slapjelis sāk snigt..

Tweet