ar hronometra precizitāti uzsāktā ziema

It kā kāds burtiski ar nazi nogrieztu slapjo un pelēko rudeni, kur Tavi soļi maisījās pa dubļiem un trūdošām lapu vagām ielu malās. Gluži kā Tavā mūzikas atskaņotājā Mettalica nomaina Boards of Canada un pilnīgi mainās Tavs garstāvoklis, tāpat mainās pasaule Tev apkārt un tāpat tā maisās Tev starp kājām, tikai šodien savādāk. Vairs nepeldi pa peļķu straumēm ietvēs, bet slidinies pa sasalušo lapu masu. Atliek tik aust slidas kājās un graizīt to pušu. Vairs nesilda zemi pelēkie mākoņu palagi un atraisīdamies dod vietu zeltainai ziemas saulei, kas tinas ziemīgi dūmakainos autos. Nenākas elpot mitru un smagnēju gaisu, bet iesūnojušās plaušas atmodināt ar dzestru un nedaudz elpvadus kutinošu ziemeļu vēju. Deguns sāk tecēt un liecina, ka kaut kas mainās un mainās strauji. Kā kāds būtu vienā naktī nospiedis “fast forward” vai atradis sarkano, slaveno pogu ar uzrakstu “Danger – Will make people happy”, un nezinādams šī vārda īsto nozīmi – to nospiedis, nezinādams, ka tiešām padarīs kādu priecīgāku. Un es esmu priecīgāks. Gluži kā Viņš, kas burtiski kā ar nazi nogrieza slapjo un pelēko rudeni…

*Kuru gadalaiku vislabprātāk nogrieztu Tu?