2390 reižu dāņu pastkastītēs

Ar šādu skaitli arī apstājas mans avīžu skaitītājs, jo šorīt izvadāju pēdējo, simtupiecdesmit un vienu laikrakstu. Vakar biju Dansk Avis Distribution offisā uzteikt darbu – pārāk nogurdinoši iet gulēt ap 20.00 vai 21.00 un celties ap 02.30, pilnīgi ačgārns dienas ritms. Ne tu vari vakarā ilgāk pamācīties un arī brīvdiena nejēdzīga – brīvs katrs piektdienas rīts. Divas ar pusi nedēļas sanāca pavadāt, kādam laiciņam finanses iekrātas, tagad būs laiciņš lai pameklētu ko citu. Bet savu darbu darīju labi – atrastas visas adreses, tikai vienu reizi pabeidzu pusotru stundu virs noteiktā termiņa aizgulēšanās dēļ, avīzes neplēsu Ja nepastāvētu šāds termins kā “Rīta laikraksts” bet, piemēram, tā vietā “Vakara laikraksti”, tad strādājot vakaros šādam darbam nebūtu ne vainas. Ja dāņi nebūtu tik slinki, lai aizietu avīzēm pakaļ un pastkastītes būtu uzstādītas pie daudzstāvu namu ieejām, tad vopše būtu kruta. Ak, bet kuram tad patiktu kāpelēt 2-3 stāvus  pakaļ lasāmvielai, ja tev to tagad praktiski pie brokastu galda nogādā :p Vienīgais, kas man pietrūks – agrās rīta saules un tukšo kvartālu sajūtas, luksafori bez darba .. bet ja es ļoti gribēšu, tad speciāli piecelšos kādu rītu un noteikti ar fotoaparātu padusē iešu pastaigā. Jā, tā arī man nesanāca ne reizi paņemt līdzi kameru. Precīzāk sakot – nevēlējos to darīt, jo pieceļoties man ne reizi nebija sajūta uz fotografēšanu (diemžēl, jo daži miglas rīti bija absolūti vārdos neaprakstāmi). Tas tāpēc, ka ātrāk vēlies padarīt darbu un vai nu laisties miegā, vai uz skolu. Rīti nekur neaizbēgs, man tādu krājumā vēl daudz

Starp citu, tiem, kas varbūt vēlas sākt vadāt avīzes un nopelnīt iesākumam, klīstot baumas, ka no 1.oktobra daudzstāvu namos tās pastkastītes pie ieejām tikšot uzstādītas, bet nezinu cik patiesa ir šī informācija. Ja tā, tad darbs paliek nedaudz vieglāks un nu tikai jādomā kā piecelties