Svaiga tipogrāfija dara melnas rokas

Visupirms jau jāatzīmē viens priecīgs notikums – manā īpašumā tagad ir mobils 3G/usb modema internets un brīva piekļuve tam praktiski visā Dānijā. Bez interneta komunikācijas tomēr ir pagrūti būt up_to_date. Nu labi, lai iet divi – tiem kas tikko pamodušies varu klusi pačukstēt, šodien zīmīgs datums – 09.09.09. Gana zīmīgs lai tieši ŠODIEN  iegūtu internetu un atkal veiktu ierakstu blogā

Un šis, devītā septembra rīts, bija arī mans 5. rīts pēc kārtas avīžzēna postenī. Nu tad lūk, pēc 3 nedēļu ar kapeikām ilgos darba meklējumos, paspīdēja šis – agro rītu darbs, kurā no plkst. 03.00-6.30 (darbadienās) man ir jāpaspēj apgādāt dāņu tauta ar tik iemīļotjiem ikrīta laikrakstiem. “Jyllands Posten”, “Politikken”, “Århus Stiftstidende”, “Berlingske Tidende” un vēl daži mazāki laikraksti, kuri ikrītu no manas rokas ieslīd dāņu mitekļos, jau pamazām kļūst par manu ikrīta rituālu. Šo 3 nedēļu laikā, lai sadabūtu darbu, es:

- katru rītu un dienas vidu čekoju jobnet.dk – sludinājumu portālu, kur pārsvarā apskatīju tikai cleaning piedāvājumus,

- izprintēju zem 15 CV un izdalīju varbūt 10, saprotot, ka ar tādu sistēmu te nav aršana, jo tevi bez dāņu valodas tāpat nepieņems nekur citur kā tīrīšanas kompānijās, jautrajos trauku mazgātājos, noliktavās par krāvēju, stacijās par vagonu tīrītāju utt. Un masveidīga CV printēšana neatmaksājas, jo ir dārgi patiešām,

- personīgi apciemoju 3 lielākās tīrīšanas kompānijas – “ISS”,”Barutservice” un “Kongsvang rengoringservice”, uz vietas aizpildīts pieteikums, visur kā viens nerakstīts likums – super laipna, bet līdz ar to tik viltīga, attieksme. Šķiet, ka nu tūliņ būs darbs a figu tev – neviena nav devusi ziņu joprojām,

- elektroniski izsūtīti pieteikumi gan uz šīm firmām (vairākkārt), gan uz citām – pēc skaita apmēram padsmitu vidus.

- ievietoju sludinājumu vienā no populārākajiem sludinājumu serveriem, ko izmanto studenti un citi, kas vēlas piepelnīties vai nu par auklītēm, privātmāju mājkalpotājām(-iem), suņu staidzinātājiem un whateva. Katru dienu sludinājums atjaunots saraksta augšgalā – nekā.

- trešdienās čekoju avīzi “Arhus Onsdag” – nr.1 sludinājumu sadaļa – zvani, zvani un vēlreiz zvani. Visur jau momentāli izķerts jebšu atkal, izdzirdot, ka potenciālais darba ņēmējs nemāk dāņu valodiņu, tiek k.kā apvārdots un radīts perfekts iespaids, ka darba devējs tev tik tiešām piezvanīs. Aha, kā tad ..

- biju uz ala tādu kā neformālu darba interviju pamatskolā, kur vajadzēja remontēt velosipēdus, vienriteņus un moonbike (sīčiem tādi bagiji uz 3 riteņiem). Skanēja jau nu baigi oficiāli, bet darbiņi smieklīgi – cauru kameru nomaiņa, gultņu nomaiņa, ķēžu savienošana/uzlikšana, pat vienkārša uzgriežņu pievilkšana. Skolas direktoram, manuprāt, radīju gana labu iespaidu – nu tak visu mūžu veļļuki drillēti un visu mūžu tie lūzuši un taisīti, kā es nemācēšu tādus sīkumus sataisīt? Vēl nedaudz saliets ausīs par pieredzi veloremontā un tiri piri, bet nē, atzvanot nedēļu pēc intervijas: “Esot paņēmis darbā profesionāli” – proti, atkal atslēgas vārds ir – labāk savā valodā runājošs darbinieks, nevis k.kāds tirliņš no austrumeiropas. Jup – mēs viņiem vairāk vai mazāk visi te esam vienā maisā liekami..

- un visbeidzot tieši pirmās introduction days rītā, aizminos uz Dansk Avis Office. Tur attieksme bija pavisam atklāta, godīga un nekādas tukšas runas, par to ka atzvanīs, atzvanīs utt. Konkrēti pajautāju šefam – “Vai jums vispār tagad ir vajadzīgi avīžzēni? Pasakiet godīgi, jo negribu likt veltas cerības”, un tā arī pateica, ka uz doto brīdi nav, bet aizvietotāji vienmēr ir vajadzīgi, jo daudzi nāk un iet un kādam jābūt vietā..

Tātad, no ciemošanās pie viņiem ofisā līdz reālam darba piedāvājumam pagāja precīzi nedēļa. Par darbu:

- sāku ar 2 rajoniem, tagad ir 3 manā pārziņā,

- maksā par iznēsātajām avīzēm, ne stundām. Šorīt izvadāju 151 avīzi un saņēmu par to 242 Kr (apm 23ls), tātad aptuveni 1,6 Kr par avīzi.

- brīvdienās par tiem pašiem rajoniem ir iespējams nopelnīt krietni vairāk, jo ir daudz reklāmu un bukletu, par kuriem distributors arī saņem naudu,

- 90% no piegādes man ir jāveic daudzdzīvokļu mājās, tāpēc sanāk gana pamatīga skraidīšana pa stāviem. Vidēji līdz 3 šajiem stāviem ir parasti jātenterē, bet gadās arī līdz 4. Dievinu tos avīžu pasūtītājus, kas dzīvo 1.majos stāvos (šeit ground floor). Bučas viņiem :* Pārējie 150ir savrupmājas, kas kalpo kā forša atslodzīte.

- jāstrādā 6 dienas nedēļā, tā ka sanāks norauties, bet naudiņa tomēr kautkāda ripo un, turklāt, neplānoju tur strādāt mūžīgi, bet pagaidām, lai ir vienkārši vismaz nelielas finanšu rezervītes.

- pārvietojos ar savu veļļuku, kuram piekabināta piekabīte ar Dansk Avis Distribution nakļeni. Kruta (:

Tagad ir skaidri un gaiši jāveido dienas plāns, lai nav tā ka rodas miega bads un lekcijās tiek nemitīgi knābāts. Turklāt, man tiek tas gods redzēt pirmos sārtos saulstarus, kurus pavada meža balodīšu dūkošana. Tukšās ielas, laternu stundas. Nu tak vai nav skaisti?  (te ir vieta, kur jūs drīkstat domāt, ka es neesmu īsti riktīgs ^^)

Tweet